ko lai es daru?

man atstāt brūnus vai krāsot atpakaļ blondus?

mani draugi - mans zelts

pēdējā laikā esmu baigi novērtējusi draugus.
ir labi, ka ir kāds, kas par tevi vairāk, nekā tu pats.
kāds - kuru tu pazīsti jau sazin cik ilgi, un jūs jau esat pieraduši viens pie otra. un ir atmiņas, atmiņas, kas jūs vienos, kas jūs tur kopā, kuras neviens un nekas jums neatņems.
ir labi, kā ir.
un galvenais, ka katrs no viņiem ir savādāks.
ir tādi, kas tevi sasmīdina, pat tad, kad asaras acīs, ir tādi, kas pārsteigs negaidot, ir tādi kuri kritīs un celsies, un tādi, kas vienkārši būs, būs tieši tad un tur , kur tev viņus vajadzēs. un man ir sasodīti paveicies, ka man ir visi šie tipa draugi. man ir labi, patiešām.
mīlu jūs

piedūros

vakarvakars bija tieši tas, kas man bija vajadzīgs!
visa tā gatavošanās, un es vēl pie tam nenopirku ko man vajadzēja.
man patīk ballites - 18 un vecāki. tas ir awsome. jo tur galvenais nav nodzerties un kaut ko saplēst. un cilvēki bija baigi jautrie.
ar Lieni maksimāli piedurāmies un pacepāmies arī solārijā, jo tādu izdevību, kad privātais solārijs, jau nevar laist garām.
un visu vakaru uz 12cm papēžiem, es jums teikšu tas nav viegli. beigās jau pieradu un bija pohuj, dejoju un ārdijos tā pat.
paldiess Lienei un Annai par vakaru..

es esmu pilnīgi apjukusi

es vairs nesaprotu, kas manā dzīvē ir labs, kas slikts.
varēja, protams, būt sliktāk. vienmēr var būt sliktāk. bet ir grūti, ja zini, ka bija iespēja, ka tāda var būt jebkuru brīdi, ir tikai jānotic un jābūt pareizā laikā un vietā.
es nezinu, ko man darīt. turpināt cerēt, jūtoties, kā pilnīga muļķe? vai tēlot, ka viss vienalga, melot pārējiem un sev, ka tas man vairs nerūp?
lai kas arī notiktu - zini, ka es nekad neaizmirsīšu. iespējams, ka tad, kad tu nāksi pie manis, būs jau par vēlu. lai gan ar katru dienu, man liekas, tas ar vien nereālāk.
prāts sirdij nepavēl. un tas tiešām liek justies man kā muļķei. es pati apzinos, ka nostādu sevi muļķes lomā, bet vai man ir izvēle? kad P par mani smejas, un saka, ka nav vērts, bet es tomēr pacelšu galvu, lai apskatītos.
bieži domāju, ka tie cilvēki, kuri netiek pāri ir dīvaini. vai tad viņi nesaprot, ka paši sev nodara pāri? bet ziniet, tik pāri ir ļoti grūti.
lai aizmirstu veco - ir jāatrod vietā jauns. bet ja tad, kad beidzot esmu atradusi ko jaunu, tu pēkšņi uzrodies man blakus, vai pazvani, man ir baigi viegli? un es redzu, ka tev nav pohuj. tikai nesaprotu kāpēc tad...
iesitiet kāds man ar stieni pa galvu, lūdzu..

šodien bija tiešām jauka diena. atlika tikai ieskatīties acīs, un viss strīds pazuda, kā nebijis. un jūs, mīlīši, mani tiešām pārsteidzāt. baigi jauki. tas bija tas, ko man šodien vajadzēja. lielss paldies jums par to.

xoxo

tik grūti

tam visam jau esmu gājusi cauri. parasti viss vienkārši nokārtojas.
šoreiz tā nav. jo vairāk mēģina kaut ko glābt, jo dziļākā dirsā viss ir. un tagad es nezinu vai kādreiz tikšu no ta visa ārā. tā vēl nekad nav bijis. viss ir pilnībā mainijies. un ja arī ir maziņā iespēja visu saglābt, tā lai būtu, kā agrāk, būs ļoti daudz jāstrādā. jo tas, kas izjuka, bija būvēts vairākus gadus.

un tie, kam ļoti patīk jaukties citu darīšanās, jo domā, ka ir baigi gudri, un sauc mani par kuci - jā, varbūt arī esmu tāda, bet manai attieksmei ir ļoti atbilstoši iemesli, kurus tu, mīļais cilvēk, acīmredzot nezini. tapēc fuck of

years ago

viss sākās pirms nu.. 7 gadiem laikam jau. tie bija ļoti jauki 7 gadi. ir ko atcerēties. un šodien tam visam ir beigas. jūtu, ka šoreiz tiešām tās arī ir beigas.
Munise vienreiz teica - kā ir pazaudēt labāko draugu? kā var atrast jaunu?
man ir tāda situācija, bet es neesmu tā, kas pazaudēja. precīzāk, neesmu tā, kas visu izbeidza, vispār jau esmu, bet nebiju pie tā vainīga.
smagi, smagi, bet ar mani viss būs kārtībā, ne tikai to esmu pārcietusi.

runājot par to

viens vārds, pilnīgi negaidīts vārds no viena sen aizmirsta cilvēka, var uzlabot visu dienu.



par atmiņām.

pārēdos balto šokolādi

jā, es skatījos gg un ēdu S dāvināto šokolādi. šausmīgi garšīga.
jūtos labi šodien. tāds chillin
un ir brīvlaiks, beidzot, bet man pēdējā nedēļa bijusi tik aizņemta, visu laiku galvā pārāk daudz domas, ka es pat nēesmu īsti apjēgusi, ka ir jau brīvlaiks.
vakar bija jauki. baigi daudz visādu meiteņu sarunu. paspējām būt arī ļoti ļaunas. heh
bet tik forši ka vasara tuvojas. jeb 5diena 3 mēnešu garumā. L pārvāksies dzīvot pie manis un kā mēs tad ārdīsimies.

manas rokas visu laiku smaržo pēc zemenēm, dēl A dāvināta krēma. mmmmm tā patīk

!@#@%$#%

labi, varbūt tas arī neko nemainīs, tas ir atkarīgs no tevis paša.
un tomēr draugi nāk un iet, nevar noturēt viņus visus mūžīgi. un tikai īsti draugi ies līdzi laikiem, būs klāt grūtos un labos brīžos.

salūza miljons daļās

tu, cilvēks dzīvo savu dzīvi, un liekas, ka viss ir pilnīgā kartībā. un tev atliek ieraudzīt, vai izdzirdēt kaut ko pilnīgi negaidītu, kaut ko, kas ir jau sen, bet par ko tev nebija nemazākās nojausmas, un viss. liekas, ka visam ir cauri. liekas, ka tās ir beigas, ka nekam vairs nav nozīmes. briesmīgi..




nav ne pirmā ne pēdējā reize, un parasti, jau tās ir tikai manas iedomas, ka viss ir un būs tik ļauni, bet tomēr, sajūta ir baigi neforša.

diena mājās

Neko dzīvē nenožēloju,jo tas kas bijis,lai vai cik traki ir bijis, ir pieredze, un tā ir mana vērtība,pateicoties kurai esmu tāda,kāda esmu
esmu gājusi cauri ļoti daudz kam. bijuši brīži, kurus nevēlos aizmirst, un brīži, kurus vēlos, bet nevaru. tāpēc nevaino mani par to, kāda esmu, jo tādu mani ir radījusi dzīve. dažreiz es neļaujos, jo reiz tiku sāpināta, citreiz riskēju, jo vienreiz jau esmu palaidusi garām.

Cilvēks ir tik laimīgs, cik pats to vēlas.
tu vari priecāties, par to kas tev ir un būt laimīgs, vai bēdāties par to, kā tev nav un nekad neuzzināt kas ir laime. mēs paši izvēlamies būt vai nebūt laimīgiem, tikai dažreiz aizmirstam tādi būt, jo gaidām, kad tādus mūs padarīs citi, un tad bieži sanāk vilties.

Lai kas arī notiktu, izliecies, ka tā tam ir jābūt - jo tā vienkārši būs vieglāk.

mans mēnesis

Visskaistākais cilvēks pasaulē ir tas, kas dusmās savaldās, bet sāpēs pasmaida.
pēdējā laikā arvien biežāk es paturu emocijas pie sevis, neizlaižu tās uz āru. priekš kam man to? lai visu vēl vairāk sačakarētu? beigās viss vienalga būs labi un ja nav, tad tās nav beigas. un jā, beigās būs ko redzēt, ticiet man!

Cilvēks var aizmirst to ko tu teici, bet nekad neaizmirsīs to, kā tu liki viņam justies.
tas, ka es neizrādu, nenozīmē, ka man nesāp. es vienkārši negribu lai redzi, ka sāp. un kad mana pacietība vai sāpju mērs būs pilns, tad gan jau es to likšu visu uz āru, bet zinu - tad tās būs beigas.

Don't waste your time for someone who doesn't have time for you.
visu laiku sev to atgādinu. Gunta - esi stipra, tev to nevajag, vienkārši palaid, lai iet. bet man ir ļoti grūti cīnīties ar sevi. bet es mācos.

When life gives you a hundred reasons to cry, show life that you have a thousand reasons to smile!
jā, par to es arī bieži domāju. un ja viss saiet tādā pakaļā, ka atpakaļceļa vairs nebūs - būs vēl atmiņas, lieliskas atmiņas, par kurām ir vērts pasmaidīt. bet bieži šādos brīžos, kad domāju par visu labo, kas bijis, man gribas kliegt, raudāt sist - jo tā vairs nebūs nekad.


ir vēls, un man jau sen gribējās iet gulēt. bet man vajadzēja visu kaut kur izlikt, es rakstu jūtu iespaidā. jo man mēneša limits ir pilns un viss nāk uz āru.

turpinājums

.. tas varbūt nekādā ziņā nenāks par labu man, iespējams tikai sačakarēs prātu, bet zini - man ir interesanti. un kad mēs diršamies, es smejos rakstot, jo zinu, ka tas nav nopietni. jo rit jau atkal bus kā vakar.
bet tas, tieši tas man bija vajadzīgs, tas iedeva asumiņu manai ikdienai.

man ir interesanti

vakar aizdomājos par to cik mana dzīve palikusi garlaicīga.
atcerējos, kā nācu uz skolu un man katru rītu bija P vai R ko stāstīt, bet tagad?
un vakar atkal sākās interesanti. man patīk šī spēle, ko mēs saucam par dzīvi.

yeeeeh

formspring.me

Ask me anything http://formspring.me/haaaaaahh

šodiena ir labāka par vakardienu un sliktāka par rītdienu.

6

Satikās mīlestība un draudzība .Mīlestība jautā draudzībai: Kāpēc esi tu,ja esmu es? Draudzība:lai atstātu smaidu tur, kur tu atstāji asaras

fuck

prāts sirdij nepavēl

miss u

šausmīgi stulba sajūta, kad L nav lv. nav kam pazvanīt, kad grūti nav pie kā aizbraukt, kad ir pavisam grūti. bet es gaidu, un sagaidīšu, kad būsi atkal atpakaļ.




vasara, vasara, vasaraaaa kur tu esi? ir tik daudz kas kas man ziemā nepatīk. un vienīgais kas to var mainīt ir vasara. cause everything will change. un tas ir labi, jo man patīk pārmaiņas. lai gan par nelaimi visa vecā dzīve vilksies pakaļ un nekur es no tās laikam neizbēgšu. varbūt arī nemaz nevajag.




un man ir jauna simpātija, heheee
hothothot

kaitina

man kaitina šodiena. man kaitina cilvēki un viņu attieksme šodien, un man kaitina ka nevaru rēķināties ar cilvēkiem, dažiem. jā esmu tāds cilvēks kuram daudz kas kaitina, bet nu tikai šodien.
ai piekāšu, uzspļauju un no-ignorēju. nebūšu vairs tā kas kādam pakaļ skrien, lai gan neesmu nekad tāda bijusi. ja gribi uzturēt kontaktu, tad tu zini kur meklēt mani.

mana mīlestība

biju vakar treniņā. bija milzīgi daudz sniegs sasnidzis un lielas kupenas. ar Rihardu pēc treniņa pa mežu pabraucām. sajutāmies atkal kā bad gastein (vietā kur vienmēr gribu atgriezties. sniegs kā puderis 1m dziļumā + meža trakās takas + slēpes + trakie cilvēki, jeb kā mēs to mēdzām saukt - pūder team,.
un tomēr atcerējos vakar tos 7 gadus. vieni lieliski 7 gadi. katru nometni mēs darījām visādas trakas lietas, katra nakts mums bija dota lai izdomātu kā atkal pārkāpt nometnes likumus, tā mēs izklaidējāmies. un visu cieņu trenerei kas mūs pacieta. patiešām lieliskas atmiņas. slēpošana man iemācīja mīlēt, ienīst un pats galvenais baudīt dzīvi. un es nezinu vai būtu tik ilgi slēpojusi ja nebūtu aizgājusi tieši uz favorītu. ahh, viena no lieliskākajām nometnēm - naukšēni. vienmēr pasmaidu, kad atceros. bet visam labajam reiz pienāk beigas. klubs sadalījās. protams visi bija priecīgi, jo foršā trenere izveidoja savu klubu, bet tā iemesla dēļ lielākā daļa no visiem vecajiem vienkārši aizgāja prom. nav vairs to nometņu un negulēto nakšu. bet mums pieder atmiņas un to mums neviens nespēs atņemt. mīlu



un vakar bija tā skumīgi. vakarā skatījos vienu romantisko filmu un domāju ka filmas laikā varētu paraudāt, izraudāt visas bēdas. lai paliek priecīgāk. bet man bija no emotion. bet nu šorīt jau bija labāk.
gaidu brīvdienas, lai arī nezinu vēl ko darīšu, bet gaidu.

i'm on a horse

esmu pozitīvi uzlādēta. viss iet uz labu. beidzot pēc ilgiem laikiem pienāca man tā baltā strīpa. es domāju par pēdējo nedēļu un nesaskatu neko sliktu.
nokārtojusi esmu attiecības ar visie sev svarīgiem cilvēkiem. šie cilvēki ir tie kas mani velk uz priekšu, kas liek man smieties un jā, arī raudāt. cilvēki mums apkārt padara mūsu dzīvi interesantāku un viņi ir tie kas noteiks mūsu ikdienu.
laiks ārā vispār smieklīgs. man ir gumijnieki un es eju visur kur gribu, haaah, un smejos par tiem nabaga cilvēkiem kuri ar savām kurpītēm iekāpj milzīgās peļķēs. un tomēr man gribās lai notiek kaut kas neparasts, ne ikdienišķs. piemēram kāda vētra. nu protams nejau kaut kāds tur tornādo, bet kaut kas, par ko runātu visās ziņās un atceltu varbūt pat skolu un es netiktu mājās jo dzīvoju uz salas, un paliktu pie Petras un mēs visu dienu būtu uz horse. heel yeah, butu dievīgi
un mani mīļie devītklasnieki, mūms priekša smags laiks. es jau tagad iedomajos, kā sēdēšu naktīs ar grāmatām un kladēm un kolu un mācīšos. un stresošu jau mēnesi iepriekš.
bet kā Bondare teica - pēc tam sekos lieliska vasara, o jā par to es nešaubos.




aii manas 5dienas. ^^

its complicated

viss ir tik sarežģīti pēdējā laikā. un es jūtu ka esmu pārāk dziļi visā tajā, un P ir vienīgais cilvēks kas mani tg saprot, jo kaut kādā veidā es viņu velku sev līdzi.

visi visus pēc kārtas nodriš, nezinot iemeslu nezinot neko. tīri nodiršanas pēc. tagad jau pēc katra sīkuma ir visādi strīdi, kuri ir pilnīgi nevajadzīgi, tas viss tikai čakarē mums dzīvi.
un viens no iemesliem ir arī tas, ka cilvēki bieži saskata slikto tikai citos, bet nepaskatās uz sevi no malas. nekas nenotiek bez iemesla, un vajag sevī atrast to iemeslu un tad varbūt arī sapratīsi, kādēļ cilvēki tā rīkojās.

blablalbaaaa pietiks šonedēļ to intrigu, rīt ir piektdiena, vakars ar manām meitenēm.
lai jums jauka nedēļas nogale, mīļie!

blaah

godigi sakot man galigi nav ko rakstit, bet parcik tg pie A visi gul, un man tiesi tg nenak miegs, es kaut kādā veidā gribēju pavadit laiku.
interesants vakars šodien. prieks ka neaizbraucu uz kreiso impēriju. šitā mazā pasēdēšana bija fucking nice. protams vienu vakara dalu, nu kadas 2-3 h kādas pilnīgi nevajadzigas huinjas, bet nu cmonn tas jau bija mazliet apnicis.

un rit, rit laikam Petraa brauks, bet mosh ja visu sarunaju vakara vel varetu aizbraukt uz to pirti ar Aleksi un parējiem. bet tas ta varbut.
un damn sitie vakari atgadina vasaras beigas, nice nicee
un tas jau sikums ka mums ar Matisu rit jāceļas 6, un ir jau 3. kāda iespeja ka mes pamodisimies? ;d

labi, man saka lai beidzu, tad ari beigsu

valentīndiena

tikko redzēju titānika reklāmu. tā mūzika, tā filma un viss, itkā jau ļoti gribās skatīties, bet zinu, ka tad atkal baigi skumji paliks. netaisos es raudāt pie tās filmas, jo tā būs jau kāda 10 reizes kad skatos, bet tomēr tāda stulba sajūta pēc tam.

man ir jauni mati

šodien biju pie friziera. baigi īsie un tumšie man tie mati, bet nu nekas, jo ātri ataugs, man tā teica friziere, kura man ir jau kādus 7 gadus. :D
un pirms manis tur bija manas frizieres draudzene. nu abām kur ap 35, kur tā ;d
un par cik man nebija 20min ko darīt, jo atnācu ātrāk, man sanāca noklausīties viņu sarunas.
viņu sarunas ar neko daudz neatšķīrās no mūsējām. atšķirīgi vārdi bija - turīga sieviete ar labu darbu, bijušā vietā viņas teica - bijušais vīrs. bet princips bija tas pats. bieži dzirdēju - un tad randiņā viņš man izmaksāja, tas gan bija kodiens, kad es tur 5dienas vakarā bārīņā sēdēju, pag man jāuzliek seja, nu es jau blondīne.
es arī būšu tāda. nevis viena no tām ar darbu pārņemtajām sievietēm, kuras pēc darba atnāk mājas, stundu taisa ēst, izmazgā māju un iet gulēt. un tā katru dienu. nenenene



un šīsnedēļas doma - katrs cilvēks ir tik sasodīti savādāks. katram ir savas rakstura īpašības. un tas jāpieņem un jāpierod. bet ir cilvēki, pie kuriem pat iegribās pierast, jo viņu uzskati liekas, tik atšķirīgi no mūsējiem. saka jau, ka pretpoli pievelkas, var jau būt bet man vēl nav bijis tāds gadījums.

4

klausos mūziku, jo bez tās es šobrīd būtu pilnīgi sagrauta, mūzika patreiz ir vienīgā, kas liek man domāt loģiski, nevis tikai par to, kas tagad notiek.
kaut šī diena ātrāk beigtos, kaut šī nedēļa ātrāk beigtos, kaut šis mēnesis, šis gads, šis gadsimts, kaut viss ātrāk beigtos.
tik briesmīga sajūtā. itkā vairs nekam nebūtu jēga.
laikam vienīgais prātīgais, ko es šobrīd varētu darīt, ir iet gulēt. jo rīts labāks par vakaru, es ceru

3

šodien man bija laiks pārdomām. un es tā mazliet aizdomājos par cilvēkiem sev apkārt. un vispār par šo tematu ir vērts parunāt.
esmu zaudējusi ticību dažiem cilvēkiem. manuprāt labs draugs ir cilvēks, ar kuru tu vari reiķināties.
tad nu lūk es tā sāku domāt, cik cilvēku būtu gatavi krist un celties lai aizstāvētu mani. un tad man bija prieciņš, ka tomēr neskatoties uz visu, man apkārt ir cilvēki, ar kuriem es pavadu ikdienu, un ne tikai, un es zinu, ka varu paļauties, uzticēties šiem cilvēkiem.
protams, visiem plusiem ir arī savi mīnusi. nezinu kad un kāpēc tas notika, bet zinu, ka man ir konkrēti pasliktinājušās attiecības ar cilvēkiem/cilvēku. un tas vai viss tā turpināsies, vai tomēr būs kā agrāk, ir tikai un vienīgi atkarīgs no paša cilvēka, jo man attieksme nav mainījusies, un domāju ka arī nemainīsies. takā es gaidīšu brīdi, kad pārkāpsim šim, nekādam periodam.







(un tas jau atkal nav Matīss par tevi. laicīgi pasaku lai tu man atkal neuzdotu stulbus jautājumus)

lalalala

man šodien tāds labs garīgais. piecēla mani šorīt vecāku smiekli skatoties vakardienas bildes un video.
jā, vakar bija viena traka dieniņa. šādos brīžos es tik ļoti novērtēju to, ka mani vecāki ir tik pat traki cik es.

un šādi vakari palīdz aizmirst visu slikto, kas sakrājies nedēļas laikā. varētu teikt, ka visas tās reizes kad vakar kritu ar seju sniegā, mani atbrīvoja no visa negatīvā. tas viss palika sniegā.
es tagad sēžu un smejos par sevi. tās divas trīs dienas, kad es gruzijos, par neko?? smieklīgi.
life goes on

un vakar pirmo reizi noskatijos 'intriganti'. gāja pirmās sezonas pēdējā serija. un jā, es dievinu chuck and blair. es dievinu viņu attiecības un jā, viņus pašus arī, ļoti.

xoxo
-G

2

ir pienācis tas brīdis, kad es tiešām gribu, lai laiks iet ātrāk uz priekšu. bet nav jau nemaz tik ilgi. kaut kā izvilkšu. un jā, patiesībā tas pat ir fucking neilgi, un tomēr tagad sajuta, ka laiks velkas mūžīgi.
un es vēl joprojām brīnos par cilvēkiem un viņu sarežģītajām attiecībām. bet varbūt citiem tā patīk, nezinu. bet nesaku, ka man nepatīk. īstenībā, ja atrastos īstais cilvēks, ar kuru būtu interesanti dzivot sarežģīti, tas izklausījās tik nesakarīgi, bet poh, nu jā, ja atrastos tāds cilvēks, domāju, ka man patiktu tas neparastums attiecībās. (ūn nerunāju es tagad par kaut kādiem pārīšiem, bet divu parastu cilvēku attiecībām)

aii, šodien nav mana diena. un karnevāls vēl visu sabojāja. tie tērpi bija kaut kas nežēlīgi debīls. + šodien es diršu virsū visiem, kas man pagadās ceļā, piedodiet. **

1

so fucking weird weekend
šajās dienās man garastāvoklsi mainās it pēc 5min
sadiršos ar visu pasauli, piekāšu visu, izslēdzu datoru, aizeju pagulēt. pieceļos atkal ieslēdzu, noskaidroju, ka bijuši tikai kādi sīki pārpratumi.
vēl biju uz kalna šodien. pirmo reizi. un sapratu, ka ja 7gadus esi ko darijis, tad nevar vienkārši to aizmirst un vairs nedarīt. tāpēc i'm back uz kalna. cause thats what i have to do

friendship

lai cilvēks varētu justies labi, viņam ir vajadzīgs blakus cilvēks, kurš zina par viņu visu, kurš būs blakus vienmēr un visu, kurš būs ar tevi tad, kad visi pārējie būs pret.
man ir paveicies, jo man šāds cilvēks, ir. patiesībā tādi ir vairāki, jo pēdējā laikā un arī agrāk esmu pieķērusies dažiem cilvēkiem ļoti ļoti. bet ir viens cilvēks kurš man ir ļoti īpaš..
jau septiņus gadus, septiņus prieka, jautrības, smieklu un trakulību pilnus gadus mēs esam viena otrai. kopā raudājušas par puišiem, situšas tos idiotus, kuri sāpinājuši kādu no mums, kopā smējušās un izklaidējušās, iepirkušās un darijušas visuvisu. viņa ir mana 5dienu meitene.
pēdējos mēnešus mums ir bijuši vairāk strīdi, kā visos septiņos gados kopā. nezinu kādēļ tā ir, bet man tas ļoti nepatīk. mūsu attiecības ir ļoti sarežģītas pēdējā laikā, un to kas notiek saprotam tikai mēs pašas, jo cilvēkam no malas ir grūti izprast visus mūsu strīdus. un bieži cilvēki jaucās mūsu strīdos un attiecībās. varbūt grib palidzēt, varbūt kāda cita iemesla dēļ, nezinu. bet tas manuprāt ir diezgan debīli. tās ir mūsu attiecības, mūsu draudzība, septiņus gadus esam pārvarējušas, pārvarēsim visu arī turpmāk.
un L, zini ka mīlu un mīlēšu vienmēr. par spīti visiem strīdiem, un visam pārējām, jo tā tam ir jābūt un tā tas arī būs.

es šito uzrakstiju tikai un vienīgi tādēļ, ka mums vakar bija baigais strīds, un tajā gribēja iejaukties un to arī darija vairāki cilvēki un man ir lielas dusmas par to. bet tagad viss ir labi.


jauku jums šo 5dienas vakaru. man sāp zobi, jo biju pie zobārsta. nav sakars. hehe ;D


xoxo
-G

gribugribugribu

es gribu vasaru, kad var vilkt kleitas, šortus un visu ko vien vēlies,jo var ēst saldējumus visu dienu,jo var stundām ilgi sauļoties
es gribu jaunu spoguļkameru un staigāties taisot visādas smukas bildītes
es gribu 16 gadīgu Čaku, kurš atbraucis uz Latviju un ir tikai un vienīgi mans
es gribu garus, brūnus un taisnus matus
es gribu dzīvot USA, pie velna jāaa
es gribu lai ātrāk ir pabeigta jaunā māja
es gribu smukas bildes, jo man nav!
es gribu aizbraukt uz Parīzi
es gribu peldēties vidusjūrā, un būt brūna
es grib daudzdaudzdaudz smukas kleitas un kurpes
es gribu ballites
es gribu sarkanu kabrioletu un tiesības no 16
es gribu māju okeāna krastā
es gribu jaunu telefonu
es gribu smukus ugg zābakus
es gribu ēst
es gribu dzīvot šodienā, trakot darīt stulbas lietas un nedomāt par to, ko citi teiks rīt


jā, zinu. es daudz gribu, bet vai tas mēs visi kaut ko negribam? katram ir savs velmes, un ja, kāds piepildītu visas šīs manas velmes, man būtu labi, lai gan nav jau slikti arī bez visa tā, bet varbūt tad būtu mazliet labāk, heehe

100

kāpēc nevar apstādināt laiku? tieši tajā vietā un brīdi un dzīvot tā mūžīgi. nekad neuzzināt par strīdiem un pārdzīvojumiem, kas būs nākotnē. vienkārši atrast to ideālo brīdi un dzīvot tajā mūžīgi.

šitas man liekas smieklīgi

lilaste ir vienīgā pirts, kur mani laiž bez komentāriem (nu kas tur būs, kur paliksi, cikos būsi mājās un blablaaa). smieklīgi, bet nu forši. jo vienmēr variants būs lilaste, kad 5dienas vakarā nebūs ko darīt, vai arī vecāki nelaidīs citur. lai gan maniem vecākie pārgājis tas laiks, kad baigi uztraucās un ķipa nekur nelaiž. bet tas jau arī bija tikai kādu mēnesi vai divus. viss tagad ir tieši tā, kā tam jābūt.

jaunais gads iesākās ideāli. vis bija , kā tam jābūt. un tad kaut kas nogāja greizi, kam līdzi aizgāja vis visss. tagad lēnām sāku likt visu pa plauktiņiem, no jauna veidot savu ''ideālo'' dzīvi, ikdienu. jo es ticu, ka tā tam ir jābūt, un tā tas arī būs. pohuj ko domā citi.

pēdējā laikā (nu labi jau sen, bet tagad ļoti izteikti) daudzi šausmīgi tiecās pie kaut kā. visu savu enerģiju, domas, ikdienu velta, lai tikai tiktu tuvāk tam savam iecerētajam mērķim. dara visu, un pārspīlē. es arī tā agrāk darīju, bet sapratu, ka tā es palaidīšu garām citas lietas, kas varbūt ir pat daudz svarīgākas. un gaidīju, ka tas kaut kas agrāk vai vēlāk pats atnāks. un tā arī notika hehehe

šodien tas atkal notika. man ir tik labs garstāvoklis tg. pirmo reizi kaut kas tāds notiek. no malas liekas diezgan nereāli, bet es zinu, tas atkārtosies, un ne vienu reizi vien. tā vienkārši ir jābūt.

yeah

been there, done that, messed around

es gribu vasaru. vasarā viss ir tik ideāli. cilvēki laiks, ballites, vissss

ifthatswhatyouwant

dažu interesantu cilvēku dēļ man nācās izdzēst pēdējo ierakstu

__________________________________________

whatever

es šodien izgāzos mc

ļoti sen neesmu rakstijusi vsp te, un man iekšēji tāda sajūta, ka noticis tik daudz, pārdzīvotas tik daudz dažādas emocijas, ka es te varētu rakstīt un rakstīt, bet kad es saņemos un uzspiežu jauna ziņa, man nav ne jausmas ko lai rakstu

varētu sākt ar to, ka ir jauns gads un viss ir sācies no jauna. skolā paliek aizvien drausmīgāk. tie mājasdarbi jau ir par traku. un to var redzēt, jo mani klasesbiedri konkrēti jūk prāta. es patreiz runāju par vienu īpašu gadījumu. cik stulbam jābūt lai izdomātu kādu ielikt skapī? cik tev gadi??

un ballites šogad ir vairāk, kā jebkad. bet man ir slinkums. wtf is wrong with me?

pagāšpiekdien biju vecrīgā. bija forši. izballejos, izdejojos un izsmējos. šodien laikam tomēr palikšu mājās jo līdz 3dienai man ir jāuztaisa referāts, projekts, kaut kāds milzīgs mājas darbs latviešu valodā, tik pat liels arī literatūrā un vēl arī matemātikā. jā, šodienu es veltīšu mācībām, 5dienas vakara filmām un varbūt arī vannai.

un tas, kas man šajā gadā visvairāk nepatīk ir tas, ka esmu palikusi ļoti negatīva. pret visu. viss, kas notiek man nepatīk. nu tā gluži nav, bet principā mani ne brīdi nepamet tā negatīvisma sajūta. ko lai dara???

ievads, iztirzājums, nobeigums

nu ko.

09 tiešām bija viens traks gads.

es esmu pilnībā mainījusies. gan izskata ziņā gan attieksmē.

protams kaut kas man 09 gadā saistās ar gruzišanos un kaut ko sliktu.

bet man tomēr liekas, ka viss labais šogad bija daudz vairāk nekā sliktais.

jo tomēr es šogad satiku un iepazinu tik daudz cilvēku, kuri tagad man ir kļuvuši par labiem un pat labākajiem draugiem.

tākā nu jā, paldies visiemvisiem, kas šogad bija ar mani.

_____________

daži komentāri par pēdējo lilasti, jo ir lietas, kuras man tomēr gribas pateikt.

bija smieklīgi, un forši. satiku sen neredzētu cilvēku, kurš ir izmainijies pa visim 180 ;d

un tomēr, biju vīlusies dažos cilvēkos, jo tomēr draugi tā nedara. gan jau visi tāpat saprot par ko runāju, jo labi apzinās ko darija, un es neesmu tik naiva, lai nesaprastu kas notiek. bet nu tas bija tikai tāds mazs brīdis, un visa pārējā ballite bija izdevusies.