good bye happy time

jau vasaras sākumā zināju, ka pienāks šī nedēļa. bet likās, ka nebūs tik traki. un es zinu, ka tā taču ir tikai nedēļa, bet jau tagad laiks velkas kā nekad, un es pat zinu, ka tā būs visu nākamo nedēļu. un tas jau nau tikai tapēc, ka visu nākamo nedēļu es dzīvošu bez saviem visforšākajiem cilvēkiem, tur ir daudz kas dziļāks par to. bet es pārcietīšu šo nedēļu, un tad viss būs kā agrāk. nē! būs vēl foršāk. un es taču tā vietā lai visu nedēļu domātu par, to cik tas ir briesmīgi, es varu domāt par šim divām foršajām nedēļām, kuras ir pagājušas. jo tieši tāpat, kā pirmajā vasaras nedēļā, arī otrajā, es savās mājas biju tikai 1dienu. pārējās es paliku pie Bondares, pēc kāda partija, kurš beidzās kādos vienos naktī un man īsti negribējās braukt mājās, vai ari paliku Baltezerā, kur bija kārtējais pool party, vai arī atkal paliku pie Bondares, pēc visai jautras iepirkšanās spicē, kur cilvēki bija kā dziesmu svētkos un par rindām jau nerunāsim. ā, pareizi. es kā jau parasti ļoti gaidu jāņus. un vienalga, vai es svinēšu viņus mājās, Baltezerā, vai arī pie kāda laukos, kur es aizmirsu, kur viņam tie lauki ir ( :D ), es zinu, ka būs forši.

un skatoties tās daudzās izladumu galerijas, es ar vien vairāk saprotu, ka tikai mazliet, un man pašai būs tāds. no vienas puses jau gribās, bet no otras ne, jo ka jau visi saka, pēc šī izlaiduma, vairs nekad nebūs vecās 9b klases, un varbut, dažus cilvēkus tu vairs vispar nekad nesatiksi. bet neko jau nevar darīt, agrāk vai vēlāk šis brīdis pienaks.