Šī ir un paliks sliktākā nedēļa vasarā, tomēr šī nedēļa bija arī pierādijums, ka man ir paši labākie draugi. Visu laiku es pārdzīvoju par to cik drausmīgi šājā nedēļā būs, tapēc viņi man katru dienu zvana un stāsta kā viņiem, un tas rada sajūtu, ka lai arī ko viņi darītu un lai arī kur viņi būtu, viņi vienmēr atcerēsies arī par mani. Griķis man zvana no rītiem un stāsta par to kā viņiem vakarā gājis. Viņš pazvana arī pa dienu un pastāsta kā gājis treniņā. L man zvana citreiz pa dienu citreiz vakarā, un stāsta kā viņai iet, un pajautā kā man iet. A zvana vakaros un stāsta visu ko viņi pa dienu ir darijuši. Un šādos brīžos es spēju novērtēt, to cik labi ir, ka viņi man ir, un paldies VIŅIEM par to.
Un paldies arī tiem, kuri šonedēļ pavadija laiku ar mani, un bija tiešām forši ar Loriju iet uz basketbolu un ar P vnk iefeilot un dabūt vēderkrampjus no smiešanās.
BTW nākamās četras dienas, man būs ģimeiskais pasākums. varbūt būs garlaicīgi, kā jau parasti, bet tomēr šādi pasākumi kurus pavada ar ģimeni, man arī patīk. tad jau redzēs. ;D
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
vēdera krampji... kaut kur dzirdēts. tie ir labi
AtbildētDzēsthihi
AtbildētDzēst