years ago

viss sākās pirms nu.. 7 gadiem laikam jau. tie bija ļoti jauki 7 gadi. ir ko atcerēties. un šodien tam visam ir beigas. jūtu, ka šoreiz tiešām tās arī ir beigas.
Munise vienreiz teica - kā ir pazaudēt labāko draugu? kā var atrast jaunu?
man ir tāda situācija, bet es neesmu tā, kas pazaudēja. precīzāk, neesmu tā, kas visu izbeidza, vispār jau esmu, bet nebiju pie tā vainīga.
smagi, smagi, bet ar mani viss būs kārtībā, ne tikai to esmu pārcietusi.

runājot par to

viens vārds, pilnīgi negaidīts vārds no viena sen aizmirsta cilvēka, var uzlabot visu dienu.



par atmiņām.

pārēdos balto šokolādi

jā, es skatījos gg un ēdu S dāvināto šokolādi. šausmīgi garšīga.
jūtos labi šodien. tāds chillin
un ir brīvlaiks, beidzot, bet man pēdējā nedēļa bijusi tik aizņemta, visu laiku galvā pārāk daudz domas, ka es pat nēesmu īsti apjēgusi, ka ir jau brīvlaiks.
vakar bija jauki. baigi daudz visādu meiteņu sarunu. paspējām būt arī ļoti ļaunas. heh
bet tik forši ka vasara tuvojas. jeb 5diena 3 mēnešu garumā. L pārvāksies dzīvot pie manis un kā mēs tad ārdīsimies.

manas rokas visu laiku smaržo pēc zemenēm, dēl A dāvināta krēma. mmmmm tā patīk

!@#@%$#%

labi, varbūt tas arī neko nemainīs, tas ir atkarīgs no tevis paša.
un tomēr draugi nāk un iet, nevar noturēt viņus visus mūžīgi. un tikai īsti draugi ies līdzi laikiem, būs klāt grūtos un labos brīžos.

salūza miljons daļās

tu, cilvēks dzīvo savu dzīvi, un liekas, ka viss ir pilnīgā kartībā. un tev atliek ieraudzīt, vai izdzirdēt kaut ko pilnīgi negaidītu, kaut ko, kas ir jau sen, bet par ko tev nebija nemazākās nojausmas, un viss. liekas, ka visam ir cauri. liekas, ka tās ir beigas, ka nekam vairs nav nozīmes. briesmīgi..




nav ne pirmā ne pēdējā reize, un parasti, jau tās ir tikai manas iedomas, ka viss ir un būs tik ļauni, bet tomēr, sajūta ir baigi neforša.

diena mājās

Neko dzīvē nenožēloju,jo tas kas bijis,lai vai cik traki ir bijis, ir pieredze, un tā ir mana vērtība,pateicoties kurai esmu tāda,kāda esmu
esmu gājusi cauri ļoti daudz kam. bijuši brīži, kurus nevēlos aizmirst, un brīži, kurus vēlos, bet nevaru. tāpēc nevaino mani par to, kāda esmu, jo tādu mani ir radījusi dzīve. dažreiz es neļaujos, jo reiz tiku sāpināta, citreiz riskēju, jo vienreiz jau esmu palaidusi garām.

Cilvēks ir tik laimīgs, cik pats to vēlas.
tu vari priecāties, par to kas tev ir un būt laimīgs, vai bēdāties par to, kā tev nav un nekad neuzzināt kas ir laime. mēs paši izvēlamies būt vai nebūt laimīgiem, tikai dažreiz aizmirstam tādi būt, jo gaidām, kad tādus mūs padarīs citi, un tad bieži sanāk vilties.

Lai kas arī notiktu, izliecies, ka tā tam ir jābūt - jo tā vienkārši būs vieglāk.

mans mēnesis

Visskaistākais cilvēks pasaulē ir tas, kas dusmās savaldās, bet sāpēs pasmaida.
pēdējā laikā arvien biežāk es paturu emocijas pie sevis, neizlaižu tās uz āru. priekš kam man to? lai visu vēl vairāk sačakarētu? beigās viss vienalga būs labi un ja nav, tad tās nav beigas. un jā, beigās būs ko redzēt, ticiet man!

Cilvēks var aizmirst to ko tu teici, bet nekad neaizmirsīs to, kā tu liki viņam justies.
tas, ka es neizrādu, nenozīmē, ka man nesāp. es vienkārši negribu lai redzi, ka sāp. un kad mana pacietība vai sāpju mērs būs pilns, tad gan jau es to likšu visu uz āru, bet zinu - tad tās būs beigas.

Don't waste your time for someone who doesn't have time for you.
visu laiku sev to atgādinu. Gunta - esi stipra, tev to nevajag, vienkārši palaid, lai iet. bet man ir ļoti grūti cīnīties ar sevi. bet es mācos.

When life gives you a hundred reasons to cry, show life that you have a thousand reasons to smile!
jā, par to es arī bieži domāju. un ja viss saiet tādā pakaļā, ka atpakaļceļa vairs nebūs - būs vēl atmiņas, lieliskas atmiņas, par kurām ir vērts pasmaidīt. bet bieži šādos brīžos, kad domāju par visu labo, kas bijis, man gribas kliegt, raudāt sist - jo tā vairs nebūs nekad.


ir vēls, un man jau sen gribējās iet gulēt. bet man vajadzēja visu kaut kur izlikt, es rakstu jūtu iespaidā. jo man mēneša limits ir pilns un viss nāk uz āru.

turpinājums

.. tas varbūt nekādā ziņā nenāks par labu man, iespējams tikai sačakarēs prātu, bet zini - man ir interesanti. un kad mēs diršamies, es smejos rakstot, jo zinu, ka tas nav nopietni. jo rit jau atkal bus kā vakar.
bet tas, tieši tas man bija vajadzīgs, tas iedeva asumiņu manai ikdienai.

man ir interesanti

vakar aizdomājos par to cik mana dzīve palikusi garlaicīga.
atcerējos, kā nācu uz skolu un man katru rītu bija P vai R ko stāstīt, bet tagad?
un vakar atkal sākās interesanti. man patīk šī spēle, ko mēs saucam par dzīvi.

yeeeeh

formspring.me

Ask me anything http://formspring.me/haaaaaahh

šodiena ir labāka par vakardienu un sliktāka par rītdienu.

6

Satikās mīlestība un draudzība .Mīlestība jautā draudzībai: Kāpēc esi tu,ja esmu es? Draudzība:lai atstātu smaidu tur, kur tu atstāji asaras

fuck

prāts sirdij nepavēl

miss u

šausmīgi stulba sajūta, kad L nav lv. nav kam pazvanīt, kad grūti nav pie kā aizbraukt, kad ir pavisam grūti. bet es gaidu, un sagaidīšu, kad būsi atkal atpakaļ.




vasara, vasara, vasaraaaa kur tu esi? ir tik daudz kas kas man ziemā nepatīk. un vienīgais kas to var mainīt ir vasara. cause everything will change. un tas ir labi, jo man patīk pārmaiņas. lai gan par nelaimi visa vecā dzīve vilksies pakaļ un nekur es no tās laikam neizbēgšu. varbūt arī nemaz nevajag.




un man ir jauna simpātija, heheee
hothothot

kaitina

man kaitina šodiena. man kaitina cilvēki un viņu attieksme šodien, un man kaitina ka nevaru rēķināties ar cilvēkiem, dažiem. jā esmu tāds cilvēks kuram daudz kas kaitina, bet nu tikai šodien.
ai piekāšu, uzspļauju un no-ignorēju. nebūšu vairs tā kas kādam pakaļ skrien, lai gan neesmu nekad tāda bijusi. ja gribi uzturēt kontaktu, tad tu zini kur meklēt mani.

mana mīlestība

biju vakar treniņā. bija milzīgi daudz sniegs sasnidzis un lielas kupenas. ar Rihardu pēc treniņa pa mežu pabraucām. sajutāmies atkal kā bad gastein (vietā kur vienmēr gribu atgriezties. sniegs kā puderis 1m dziļumā + meža trakās takas + slēpes + trakie cilvēki, jeb kā mēs to mēdzām saukt - pūder team,.
un tomēr atcerējos vakar tos 7 gadus. vieni lieliski 7 gadi. katru nometni mēs darījām visādas trakas lietas, katra nakts mums bija dota lai izdomātu kā atkal pārkāpt nometnes likumus, tā mēs izklaidējāmies. un visu cieņu trenerei kas mūs pacieta. patiešām lieliskas atmiņas. slēpošana man iemācīja mīlēt, ienīst un pats galvenais baudīt dzīvi. un es nezinu vai būtu tik ilgi slēpojusi ja nebūtu aizgājusi tieši uz favorītu. ahh, viena no lieliskākajām nometnēm - naukšēni. vienmēr pasmaidu, kad atceros. bet visam labajam reiz pienāk beigas. klubs sadalījās. protams visi bija priecīgi, jo foršā trenere izveidoja savu klubu, bet tā iemesla dēļ lielākā daļa no visiem vecajiem vienkārši aizgāja prom. nav vairs to nometņu un negulēto nakšu. bet mums pieder atmiņas un to mums neviens nespēs atņemt. mīlu



un vakar bija tā skumīgi. vakarā skatījos vienu romantisko filmu un domāju ka filmas laikā varētu paraudāt, izraudāt visas bēdas. lai paliek priecīgāk. bet man bija no emotion. bet nu šorīt jau bija labāk.
gaidu brīvdienas, lai arī nezinu vēl ko darīšu, bet gaidu.

i'm on a horse

esmu pozitīvi uzlādēta. viss iet uz labu. beidzot pēc ilgiem laikiem pienāca man tā baltā strīpa. es domāju par pēdējo nedēļu un nesaskatu neko sliktu.
nokārtojusi esmu attiecības ar visie sev svarīgiem cilvēkiem. šie cilvēki ir tie kas mani velk uz priekšu, kas liek man smieties un jā, arī raudāt. cilvēki mums apkārt padara mūsu dzīvi interesantāku un viņi ir tie kas noteiks mūsu ikdienu.
laiks ārā vispār smieklīgs. man ir gumijnieki un es eju visur kur gribu, haaah, un smejos par tiem nabaga cilvēkiem kuri ar savām kurpītēm iekāpj milzīgās peļķēs. un tomēr man gribās lai notiek kaut kas neparasts, ne ikdienišķs. piemēram kāda vētra. nu protams nejau kaut kāds tur tornādo, bet kaut kas, par ko runātu visās ziņās un atceltu varbūt pat skolu un es netiktu mājās jo dzīvoju uz salas, un paliktu pie Petras un mēs visu dienu būtu uz horse. heel yeah, butu dievīgi
un mani mīļie devītklasnieki, mūms priekša smags laiks. es jau tagad iedomajos, kā sēdēšu naktīs ar grāmatām un kladēm un kolu un mācīšos. un stresošu jau mēnesi iepriekš.
bet kā Bondare teica - pēc tam sekos lieliska vasara, o jā par to es nešaubos.




aii manas 5dienas. ^^