3

šodien man bija laiks pārdomām. un es tā mazliet aizdomājos par cilvēkiem sev apkārt. un vispār par šo tematu ir vērts parunāt.
esmu zaudējusi ticību dažiem cilvēkiem. manuprāt labs draugs ir cilvēks, ar kuru tu vari reiķināties.
tad nu lūk es tā sāku domāt, cik cilvēku būtu gatavi krist un celties lai aizstāvētu mani. un tad man bija prieciņš, ka tomēr neskatoties uz visu, man apkārt ir cilvēki, ar kuriem es pavadu ikdienu, un ne tikai, un es zinu, ka varu paļauties, uzticēties šiem cilvēkiem.
protams, visiem plusiem ir arī savi mīnusi. nezinu kad un kāpēc tas notika, bet zinu, ka man ir konkrēti pasliktinājušās attiecības ar cilvēkiem/cilvēku. un tas vai viss tā turpināsies, vai tomēr būs kā agrāk, ir tikai un vienīgi atkarīgs no paša cilvēka, jo man attieksme nav mainījusies, un domāju ka arī nemainīsies. takā es gaidīšu brīdi, kad pārkāpsim šim, nekādam periodam.







(un tas jau atkal nav Matīss par tevi. laicīgi pasaku lai tu man atkal neuzdotu stulbus jautājumus)