šokolādes kūka

brīvdienas, kuras es tik ļoti gaidju, attaisnoja manas cerības.
tik traks vakars bija vakar. vispirms pie S tāds sirsnīgs un traks meiteņu vakars reizē. jūs meitenes esat superīgas, pa tiešām.
tad es burtiski skrēju uz nākamo balliti. trolejbusā aizmigu, likās ka mazais pālis ir izgajis, bet kad es kāpjot ārā no trolejbusa šoferim pateicu - liels paldies., ka atvedāt, es laikam sapratu, ka nav.
tad braucu uz vētrām. tā bija pavisam savādāka ballīte. es tur gandrīz nevienu nepazinu. un vēl tas, ka nakts vidu saimniece mūs gribēja no turienes izlik, un tomēr kaut kā mēs tur palikām. aii, traki, traki.
un vēl šodiena pie Martas. tik jauki. mēs cepām šokolādes kūku, tik garsīga sanāca. mm. un jā, ļoti jauki pavadits laiks šajās dienās. paldies meitenēm un Martai par to ;*

es šodien ar tevi nerunāju

ārā gandrīz visu dienu lija, un man bija vienalga.

man patika skatīties, kā cilvēki skrēja un centās izvairīties no lietus (Petra..) un man patika vienkārši iet un izbaudīt to.

love season

All you need ir love, love..

i fucked-up everything

ak dievs kā es tā varēju?

es tik ļoti sevi ienīstu.

es tā gatavojos, un centos, un tomēr visu sačakarēju.

laikam jau es nēsmu piemērota dejošanai.

piečakarēju visus.

nebiju vienīgā, jā. un tomēr..

es tiešām nezinu ko man tagad darīt.

pamest to, kas man tik ļoti patīk? vai palikt un cīnīties, kas noteikti bus ļoti grūti.

bet ja es neesmu piemērota dejošanai, tad varbūt pirmā izvēle ir tā labākā.

hehe

vakar teicu, ka girbu sniegu.

tas bija tikai tāds maziņš jociņš.

es laikam viņu tomēr negribu!!

bērnudārzs

es tik ļoti biju sagatavojusies šodien ierakstīt blogā garu, garu ierakstu un pateikt visu ko es domāju. jo nu cik var? bet es pārdomāju. negribu nevienu aizskart vai apvainot, pati neesmu bijusi labāka, bet es vismaz to apzinos un cenšos laboties. ceru, ka tu arī kādreiz sapratīsi cik muļķīgi ir tas, ko dari.

un jā, man atliek piekrist Sabīnes ierakstam. es tik ļoti piekritu S šājā ziņā. un Sabīn, par tiem draudzīgajiem ieteikumiem nākotnē pēc 7 mēnešiem es arī tev pievienošos. :)

____________

bet neskaitot to visu, šodien bija jauka diena. ļoti smieklīgi bija starpbrīžos ar Petru. un es šodien redzēju slimāko filmu, kādu esmu redzējusi. ar Anniju aizgājām 10 min pirms filmas beigām, jo ar katru minūti viņa palika arvien slimāka. pilnīgs šizo. bet nu mums vismaz bija mazliet jautri.

gaidu nedēļas nogali, būs jauki.

+ gribās man sniegu. bet nevis tādu sūdu, kas bija, bet tiešām tādu ritīgu sniegu!!

prieciņš

man tiešām ir iestājies 9 klases sindroms.

lai arī cik dīvaina viņa nebūtu, man tomēr mana klase ar katru dienu sāk patikt ar vien vairāk.
un es jau tagad iedomājos, kā nākošgad man pietrūks visi tie stulbie joki, intrigas un arī paši cilvēki.

protams ir cilvēki, kuru attieksme manuprāt ir diezgan slikta. žēl, bet nevar jau ar visiem būt labās attiecībās.

un tomēr, es domāju, ka mums ir jāizmanto katra iespēja, kas mums tiek dota, pavadot laiku kopā ar klasi. tomēr 9 gadi nav maz. mēs viens par otru zinām tik daudz. un pēc 7 mēnešiem mēs iespējams daudzus vairs nekad neredzēsim.

laikam jau es to saku pirmo reizi, bet es tiešām lepojos ar savu klasi, jo kopā mēs varam sasniegt neiespējamo.

un vēl es tikko atcerējos, kā mēs taisījām pagājušogad 9b klasei izlaidumu, un sapratu, ka mūsu klasei ir ļoti maz bilžu no kopīgajiem piedzīvojumiem. pēdējais laiks to mainīt. =)

apstādiniet kāds laiku

pēdējā laikā viss notiek tik strauji.

viss mainās.

nodeviba, cerība, vilšanās, prieks, atriebība, skaudība un meli..

pārāk daudz negatīvisma pēdējo dienu laikā no citu cilvēku un no manas pašas puses arī.

un vai tās ir tās intrigas, kuru dēļ es gribu dzīvot NY?

domāju, ka noteikti nē.

Latvija vienkārši ir pārāk negatīva, depresīva un vienmuļa valsts.

un tomēr es jūtos tiešām apjukusi.

gribas vienkārši apsēsties un padomāt par un ap visu, tikt skaidrībā ar visu kas notiek, bet tad jau atkal kaut kas mainās. viss vienā skriešanā.

es gribu vienkārši ļauties tam visam, tā lai viss aiziet pašplūsmā.

bet man nesanāk. es pārāk ņemu visu nopietni. man jākļūst par to pašu pohujisti, kāda es biju pēc vasaras.

varbūt tieši tas man ir nepieciešams. mazumiņš vasaras saules un brīvības. bet lai to dabūtu, man jāgaida 7 mēneši. tikmēr jau vis būs mainījies.

jā, varbūt šis ir kārtējai depresīvais ieraksts man.

bet ne viss ir tik slikti.

man ir baigais prieks, par jaunajiem draugiem, kurus es pazīstu nesen, bet viņi man jau nozīmē ļoti daudz. varbūt es pārāk daudz uzticos cilvēkiem, bet tāda es esmu.

un paldies Martai, Annijai un Petrai par šo nedēļu. neskatoties uz visām tām intrigām, man ir baigais prieks par šo nedēļu.

tu esi īpaša!

šodien biju centrā un pienā ar Martu.

nebiju nekad domājusi, ka cilvēki tik īsā laikā var tik labi iepazīties un palikt par tik labiem draugiem.

mēs šodien tik labi pavadijām laiku. parunājām, pafočējāmies un pasmējāmies par maniem feiliem.

ar Martu var tik forši parunāt par visu, tā itkā mēs būtu pazīstamas jau sen.

un Marta - lai arī tu to noliedz, tu esi nepārspējami smuka meitene ar ļoti foršu raksturu. tu esi savādāka kā citi un tas man tevī sasodīti patīk. ceru, ka mums nezudīs kontakts, un zinu ka tā nebūs, jo tik foršu cilvēku kā tevi ir grūti aizmirst, un mums jau ir plāni nākotnē. ;D

bučas :*

beautiful nightmare

šodien sāpēja kakls, un laikam jau arī garstāvoklis tāds nekāds

trešdienas ir tik stulbas dienas

nerunājot par to, ka ir nedēļas vidus, tam visam vēl nāk klāt 3 stundas ar abricku.

bet šodienas prieciņš bija pēc stundām.

satiku Anniju M. normāli parunājām par visu.

satiku ar savu Lieni. man viņas tiešām pietrūka

un viņai ir tumši, ļoti, ļoti tumši brūni mati

sajūsmā neesmu, bet nav tik traki

bet tas ko tu šodien pateici, bija nevietā. jā, varbūt tas nebija tā domāts, un man to nevajadzēja tā uztvert, bet tomēr.

helovini?

pilnīgi noteikti nebija sajūta, ka ir helovni. nu varbūt mazliet.

bet nu tā bija viena traka ballite.

tik daudz cilvēku.

tik daudz jaunu draugu, pozitīvi

un tik ļoti maz atceros no visa šitā.

paldies Sabīnei ;*