pirmdiena, 2009. gada 29. jūnijs

tas ir dīvaini

forši tā vienkārši ignorēt?
un ne jau tā vienkārši, bet tā brutāli.
varēji, jau pateikt, kas noticis!!

nožēlojami

///

lai, kā arī neliktos, tas laiks paiet tik ātri.
pārāk ātri/
un tagad pēc tās nedēļas viss ir tāpat kā agrāk.
atkal tās naktis ar tik loti daudz failiem un smiekliem/
un man ir baigais prieks, par to, ka šovasar, es cilvēkus, kurus es jau pazīstu kādus sešus un dažus tikai divus gadus, esmu iepazinusi daudz labāk, un šie cilvēki man ir kļuvuši par patiešām labiem draugiem.
es teikšu pat vieni no labākajiem draugiem.
es redzu, ka ļoti daudziem ir rakstīts - šī ir labākā vasara, kā bijusi.. bla, bla
ja man jautātu, es tā neteiktu.
protams vasaras sākums tiešām bija ļoti foršs', bet nekas tāds, kas man paliktu atmiņā ļoti ilgi.
kā piem. pāgāšo vasar, brauciens uz zviedriju man palikls atmiņā vēl loti, loti ilgi.
un ko var zināt, vēl jau divi mēneši priekšā, un tas labākais jau notike negaidot, tapēc es laikam savas emocijas un pārdomas paturēšu pie sevis līdz vasaras beigām.

ceturtdiena, 2009. gada 18. jūnijs

i love you guys

Šī ir un paliks sliktākā nedēļa vasarā, tomēr šī nedēļa bija arī pierādijums, ka man ir paši labākie draugi. Visu laiku es pārdzīvoju par to cik drausmīgi šājā nedēļā būs, tapēc viņi man katru dienu zvana un stāsta kā viņiem, un tas rada sajūtu, ka lai arī ko viņi darītu un lai arī kur viņi būtu, viņi vienmēr atcerēsies arī par mani. Griķis man zvana no rītiem un stāsta par to kā viņiem vakarā gājis. Viņš pazvana arī pa dienu un pastāsta kā gājis treniņā. L man zvana citreiz pa dienu citreiz vakarā, un stāsta kā viņai iet, un pajautā kā man iet. A zvana vakaros un stāsta visu ko viņi pa dienu ir darijuši. Un šādos brīžos es spēju novērtēt, to cik labi ir, ka viņi man ir, un paldies VIŅIEM par to.
Un paldies arī tiem, kuri šonedēļ pavadija laiku ar mani, un bija tiešām forši ar Loriju iet uz basketbolu un ar P vnk iefeilot un dabūt vēderkrampjus no smiešanās.
BTW nākamās četras dienas, man būs ģimeiskais pasākums. varbūt būs garlaicīgi, kā jau parasti, bet tomēr šādi pasākumi kurus pavada ar ģimeni, man arī patīk. tad jau redzēs. ;D

sestdiena, 2009. gada 13. jūnijs

good bye happy time

jau vasaras sākumā zināju, ka pienāks šī nedēļa. bet likās, ka nebūs tik traki. un es zinu, ka tā taču ir tikai nedēļa, bet jau tagad laiks velkas kā nekad, un es pat zinu, ka tā būs visu nākamo nedēļu. un tas jau nau tikai tapēc, ka visu nākamo nedēļu es dzīvošu bez saviem visforšākajiem cilvēkiem, tur ir daudz kas dziļāks par to. bet es pārcietīšu šo nedēļu, un tad viss būs kā agrāk. nē! būs vēl foršāk. un es taču tā vietā lai visu nedēļu domātu par, to cik tas ir briesmīgi, es varu domāt par šim divām foršajām nedēļām, kuras ir pagājušas. jo tieši tāpat, kā pirmajā vasaras nedēļā, arī otrajā, es savās mājas biju tikai 1dienu. pārējās es paliku pie Bondares, pēc kāda partija, kurš beidzās kādos vienos naktī un man īsti negribējās braukt mājās, vai ari paliku Baltezerā, kur bija kārtējais pool party, vai arī atkal paliku pie Bondares, pēc visai jautras iepirkšanās spicē, kur cilvēki bija kā dziesmu svētkos un par rindām jau nerunāsim. ā, pareizi. es kā jau parasti ļoti gaidu jāņus. un vienalga, vai es svinēšu viņus mājās, Baltezerā, vai arī pie kāda laukos, kur es aizmirsu, kur viņam tie lauki ir ( :D ), es zinu, ka būs forši.

un skatoties tās daudzās izladumu galerijas, es ar vien vairāk saprotu, ka tikai mazliet, un man pašai būs tāds. no vienas puses jau gribās, bet no otras ne, jo ka jau visi saka, pēc šī izlaiduma, vairs nekad nebūs vecās 9b klases, un varbut, dažus cilvēkus tu vairs vispar nekad nesatiksi. bet neko jau nevar darīt, agrāk vai vēlāk šis brīdis pienaks.

piektdiena, 2009. gada 5. jūnijs

man patīk dzīvot kur pagadās.

nu jā pozītīvas emocijas pēc trešdienas vēl turpinās. Pēc hamleta es paliku pie L pa nakti. mēs ritigi ierēcam par visu. jautri. tad ceturdien mēs braucām uz ZE dienām uz forumcinemas. skatijamies filmu - es tevi mīlu vecīt. tik nenormāli smiekliga filma. tad mums radās pilnīgi ašā ideja braukt ciemos pie griķa. viņam ir tik sasodīti labs dzīvoklis. bet vinam bija jaiet pie ārsta, tapēc viņš dzīvoklī uz kādām 3 stundām atstāja vienus. mēs izārdijām viņa dzīvokli, bet pēdējas 10 minūtēs paspējām arī visu sakārtot, tā, ka viņš neko nepamanija. tad radās vēl viena ašā ideja plikt pie viņa pa nakti. un ta ari notika. vakara mes skatijāmies boratu. un tie viņa teicieni vnk spārda. un tā arī pienāca šodiena. mēs visi braucām pie manis, jo vajadzēja izdomat beidzot to priekšnesumu, jo rīt jau ir tas pasākums, bet visiem jau vasara ir galvā, tapēc mums nekā, pilnigi nekā nav. un tagad es atkal esmu pie Lienes un mēs domājam kādus ašos dzejoļus, lai vismaz kaut kas mums būtu un mēs nebutu kaut kadi atstumtie. ;D un jā. man laikam beidzot ir tā vsafras sajūta, jo es pilnīgi nedomāju par ritdienu. vnk braucu tur kur mani uzaicina un dzīvoju šodiena. mājās es nēesmu bijusi no 3dienas laikam. un tas ir jauki. jo skolas laikā tā darīt vienkārši nevar atļautis, jo vienmēr ir jādomā par to kas uz ritdienu ir uzdots un blabla. un arī ir tikai 2 dienas nedēļa, kad var kaut lo sarunāt un satikties ar draugiem. un ja tā padomā nākamgad taču ir 9 klase, un tas laikam nozīme daudzus vakarus ar mācībam. un es tā domājot atcerējos, ka A man piedāvāja pieteikties uz atlasēm (slēpošanas) kur, ja es tiktu es uz 3 mēnešiem (skolas laika) varētu braukt uz Austriju vai Itāliju un trenēties slēpošanā, un prikols, ka man butu jamaksa tikai par ceļu un tas tiešām ir labs piedavajums, jo tu 3menešus vari slepot, treneties pie ļoti labiem ārzemju treneriem, dzīvot labā viesnica un est par brivu. un man jau liekas diezgan nereali, ka es tur varetu tikt, jo atlasee konkurence ir ļoti liela, un galu galā es esmu jaunākais gads savā grupā. taču A teica, ka man ir iespēja un izedzes tikt. tas jau laikam ir ļoti labi, bet no otras puses tā ir 9 klase un 3 mēnešus neiet uz skolu man vcar maksāt ļoti daudz, taču A, kas pagāšgad bija 9 klasē un arī aizbrauca uz to treniņu nometni, man teica, ka viņa varēja tikt ar visu galā un galu galā visus eksāmenus arī labi nokārtoja. bet nu man tā būs laba viela pārdomām.
:)

ps. A ir Anna (Lienes māsa) ;D

trešdiena, 2009. gada 3. jūnijs

OMFG

Diena, kura es atcerēšos vēl ilgi!!!

Un parspīti tam, ka vasaras dienā visu dienu līst lietus!
Tas tomēr bija neaizmirstami.
Jano rīta es gājupa centru pilnīgi izmirkusi un ar iešlūcenēm kājās, kad visi cilvēki uz mani tā dīvaini skatijās, man likās, ka šī diena pilnīgi izgāzīsies. bet tad vissnokārtojās. Es aizbraucu pie Griķa uz viņa SUPERFORŠO dzīvokli. Tad braucām pie Armanda. Mēs skatijāmies šaausmeni un ierēcām par Griķi jaunāko (jeb Griķa brāli) un tad kādam radās ašā ideja, ka varētu ietpeldēt un pohren ka ara list lietus un ir mazliet auksts. Sākumā jau es biju tikai fotogrāfs līdz brīdim,kad viņi visi izdomāja,ka man laiks nopeldēties un azinesa mani uz baseinu. Tad vēlāk ap kādiem 18:00 es ar L un viņas māsu braucu uz Hamlletu, kurš izrādijās sasodīti labs. Un vēlāk līdz kādiem 24:00 vazāties pa vecrīgu un paēst makdonaldā. Un ja man būtu daudz laiks un nenaktu miegs es te varētu rakstit un rakstit paršo dienu, bet parcik man tiešām nāk miegs es laikam tomēr beigšu.

UN PIE VELNA ŠĪ DIENA MAN SAGĀDĀJA TIK DAUDZ POZITĪVU EMOCIJU, KA ES VARĒTU SMAIDĪT VISU ATLIKUŠO MĒNESI!!!!

My playlist