ceturtdiena, 2010. gada 25. februāris

its complicated

viss ir tik sarežģīti pēdējā laikā. un es jūtu ka esmu pārāk dziļi visā tajā, un P ir vienīgais cilvēks kas mani tg saprot, jo kaut kādā veidā es viņu velku sev līdzi.

visi visus pēc kārtas nodriš, nezinot iemeslu nezinot neko. tīri nodiršanas pēc. tagad jau pēc katra sīkuma ir visādi strīdi, kuri ir pilnīgi nevajadzīgi, tas viss tikai čakarē mums dzīvi.
un viens no iemesliem ir arī tas, ka cilvēki bieži saskata slikto tikai citos, bet nepaskatās uz sevi no malas. nekas nenotiek bez iemesla, un vajag sevī atrast to iemeslu un tad varbūt arī sapratīsi, kādēļ cilvēki tā rīkojās.

blablalbaaaa pietiks šonedēļ to intrigu, rīt ir piektdiena, vakars ar manām meitenēm.
lai jums jauka nedēļas nogale, mīļie!

piektdiena, 2010. gada 19. februāris

blaah

godigi sakot man galigi nav ko rakstit, bet parcik tg pie A visi gul, un man tiesi tg nenak miegs, es kaut kādā veidā gribēju pavadit laiku.
interesants vakars šodien. prieks ka neaizbraucu uz kreiso impēriju. šitā mazā pasēdēšana bija fucking nice. protams vienu vakara dalu, nu kadas 2-3 h kādas pilnīgi nevajadzigas huinjas, bet nu cmonn tas jau bija mazliet apnicis.

un rit, rit laikam Petraa brauks, bet mosh ja visu sarunaju vakara vel varetu aizbraukt uz to pirti ar Aleksi un parējiem. bet tas ta varbut.
un damn sitie vakari atgadina vasaras beigas, nice nicee
un tas jau sikums ka mums ar Matisu rit jāceļas 6, un ir jau 3. kāda iespeja ka mes pamodisimies? ;d

labi, man saka lai beidzu, tad ari beigsu

piektdiena, 2010. gada 12. februāris

valentīndiena

tikko redzēju titānika reklāmu. tā mūzika, tā filma un viss, itkā jau ļoti gribās skatīties, bet zinu, ka tad atkal baigi skumji paliks. netaisos es raudāt pie tās filmas, jo tā būs jau kāda 10 reizes kad skatos, bet tomēr tāda stulba sajūta pēc tam.

man ir jauni mati

šodien biju pie friziera. baigi īsie un tumšie man tie mati, bet nu nekas, jo ātri ataugs, man tā teica friziere, kura man ir jau kādus 7 gadus. :D
un pirms manis tur bija manas frizieres draudzene. nu abām kur ap 35, kur tā ;d
un par cik man nebija 20min ko darīt, jo atnācu ātrāk, man sanāca noklausīties viņu sarunas.
viņu sarunas ar neko daudz neatšķīrās no mūsējām. atšķirīgi vārdi bija - turīga sieviete ar labu darbu, bijušā vietā viņas teica - bijušais vīrs. bet princips bija tas pats. bieži dzirdēju - un tad randiņā viņš man izmaksāja, tas gan bija kodiens, kad es tur 5dienas vakarā bārīņā sēdēju, pag man jāuzliek seja, nu es jau blondīne.
es arī būšu tāda. nevis viena no tām ar darbu pārņemtajām sievietēm, kuras pēc darba atnāk mājas, stundu taisa ēst, izmazgā māju un iet gulēt. un tā katru dienu. nenenene



un šīsnedēļas doma - katrs cilvēks ir tik sasodīti savādāks. katram ir savas rakstura īpašības. un tas jāpieņem un jāpierod. bet ir cilvēki, pie kuriem pat iegribās pierast, jo viņu uzskati liekas, tik atšķirīgi no mūsējiem. saka jau, ka pretpoli pievelkas, var jau būt bet man vēl nav bijis tāds gadījums.

otrdiena, 2010. gada 9. februāris

4

klausos mūziku, jo bez tās es šobrīd būtu pilnīgi sagrauta, mūzika patreiz ir vienīgā, kas liek man domāt loģiski, nevis tikai par to, kas tagad notiek.
kaut šī diena ātrāk beigtos, kaut šī nedēļa ātrāk beigtos, kaut šis mēnesis, šis gads, šis gadsimts, kaut viss ātrāk beigtos.
tik briesmīga sajūtā. itkā vairs nekam nebūtu jēga.
laikam vienīgais prātīgais, ko es šobrīd varētu darīt, ir iet gulēt. jo rīts labāks par vakaru, es ceru

3

šodien man bija laiks pārdomām. un es tā mazliet aizdomājos par cilvēkiem sev apkārt. un vispār par šo tematu ir vērts parunāt.
esmu zaudējusi ticību dažiem cilvēkiem. manuprāt labs draugs ir cilvēks, ar kuru tu vari reiķināties.
tad nu lūk es tā sāku domāt, cik cilvēku būtu gatavi krist un celties lai aizstāvētu mani. un tad man bija prieciņš, ka tomēr neskatoties uz visu, man apkārt ir cilvēki, ar kuriem es pavadu ikdienu, un ne tikai, un es zinu, ka varu paļauties, uzticēties šiem cilvēkiem.
protams, visiem plusiem ir arī savi mīnusi. nezinu kad un kāpēc tas notika, bet zinu, ka man ir konkrēti pasliktinājušās attiecības ar cilvēkiem/cilvēku. un tas vai viss tā turpināsies, vai tomēr būs kā agrāk, ir tikai un vienīgi atkarīgs no paša cilvēka, jo man attieksme nav mainījusies, un domāju ka arī nemainīsies. takā es gaidīšu brīdi, kad pārkāpsim šim, nekādam periodam.







(un tas jau atkal nav Matīss par tevi. laicīgi pasaku lai tu man atkal neuzdotu stulbus jautājumus)

svētdiena, 2010. gada 7. februāris

lalalala

man šodien tāds labs garīgais. piecēla mani šorīt vecāku smiekli skatoties vakardienas bildes un video.
jā, vakar bija viena traka dieniņa. šādos brīžos es tik ļoti novērtēju to, ka mani vecāki ir tik pat traki cik es.

un šādi vakari palīdz aizmirst visu slikto, kas sakrājies nedēļas laikā. varētu teikt, ka visas tās reizes kad vakar kritu ar seju sniegā, mani atbrīvoja no visa negatīvā. tas viss palika sniegā.
es tagad sēžu un smejos par sevi. tās divas trīs dienas, kad es gruzijos, par neko?? smieklīgi.
life goes on

un vakar pirmo reizi noskatijos 'intriganti'. gāja pirmās sezonas pēdējā serija. un jā, es dievinu chuck and blair. es dievinu viņu attiecības un jā, viņus pašus arī, ļoti.

xoxo
-G

piektdiena, 2010. gada 5. februāris

2

ir pienācis tas brīdis, kad es tiešām gribu, lai laiks iet ātrāk uz priekšu. bet nav jau nemaz tik ilgi. kaut kā izvilkšu. un jā, patiesībā tas pat ir fucking neilgi, un tomēr tagad sajuta, ka laiks velkas mūžīgi.
un es vēl joprojām brīnos par cilvēkiem un viņu sarežģītajām attiecībām. bet varbūt citiem tā patīk, nezinu. bet nesaku, ka man nepatīk. īstenībā, ja atrastos īstais cilvēks, ar kuru būtu interesanti dzivot sarežģīti, tas izklausījās tik nesakarīgi, bet poh, nu jā, ja atrastos tāds cilvēks, domāju, ka man patiktu tas neparastums attiecībās. (ūn nerunāju es tagad par kaut kādiem pārīšiem, bet divu parastu cilvēku attiecībām)

aii, šodien nav mana diena. un karnevāls vēl visu sabojāja. tie tērpi bija kaut kas nežēlīgi debīls. + šodien es diršu virsū visiem, kas man pagadās ceļā, piedodiet. **

My playlist